Raidījums Cienījamie Lasītāji. Etīdes par literatūru gadu gaitā ir sapulcinājis plašu atbalstītāju un fanu loku. Protams, neaiztiekot arī bez kritiskām piezīmēm, kas radoša darba kontekstā ir pat tieši vēlamas. Noslēdzot vēl vienu raidījuma periodu, atskatāmies uz zīmīgākajiem literārajiem pārdzīvojumiem, kā arī veicam nelielu apdāvināšanās rituālu, kur arīdzan galvenajā lomā ir tieši grāmata.

Ventspils Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja ir kultūras citadele vienas ēkas ietvaros. Tur pulcējās dažādu valstu, pieredžu un interešu autori, atdzejotāji un tulkotāji, lai radošās rezidences apstākļos celtu ne tikai savu individuālo sasniegumu līmeni, bet arī iepazīstinātu ar latviešu literatūru un tradicionālo mantojumu citas pasaules valstis. Gada nogalei tuvojoties, Rakstnieku mājā tiekamies ar tās galvenajām saimniecēm Andru Konsti un Ievu Balodi.

Igauņu dzejnieks un tulkotājs Contra (Marguss Konnula) un viņa latviešu kolēģis, kuram droši varam piemērot šos pašus titulus, savu sadarbību turpina jau vairāku gadu nogrieznī. Contra šogad iztulkojis Andra Akmentiņa romānu "Skolotāji", savukārt Guntara jaunākais zīmīgais veikums ir somu autores Heli Lāksonenas literārā satikšanās ar Aleksandru Čaku un darbs pie Jura Kronberga pēcnāves dzejas krājuma "Debesīs Dievs bīda mēbeles" izdošanas. Ar abiem autoriem Siguldas Jaunajā pilī Toms un Svens satikās, apmeklējot Siguldas novada kultūras centra rīkoto tikšanās reizi.

Dzejnieks un teologs Andis Surgunts (1984-2018) jaunākās latviešu dzejas kopainā ir spilgta, kaut īsi vibrējoša parādība. Autors, kura radošās izvēles neietekmēja kompromisi, kas savukārt nozīmē pārkāpšanu pāri konvencionālam valodas lietojumam, izgaisinot nošķīrumu starp  kategorijām "pieņemams" un "nepieņemams". Raidījuma jaunākajā epizodē Toms un Svens runā par Anda Surgunta dzejas krājumu "Skaistākā no aizmiršanās hipotēzēm", kuru līdz lasītāju rokām nodevusi tekstgrupa "Orbīta".

Londonas izdevniecībā „Francis Boutle Publishers” iznākušais bilingvālais dzejas kopkrājums "Pēdējais modeļs/The Last Model" blakus nostāda latgaliešu un angļu valodas. Grāmatā iekļauti dzejnieku Ligijas Purinašas, Raibī (Oskara Orlova) un Ingridas Tāraudas darbi, kurus angliski atdzejojis Džeids Vils. Šajā antoloģijā pārstāvētas gan dzeldīga humora, mūsdienu fenomenus raksturojot, gan klusas rezignācijas, meklējot acij un prātam apslēpto.

Tulkotājs un Latvijas literatūras eksporta platformas "Latvian Literature" aģents Džeids Vils ir izaudzis Nebraskas fermeru ģimenē, studējis politiku un vēsturi, pēc tam pievērsies somugru valodu izpētei. Akadēmiskie ceļi viņu aizveda vispirms uz Lietuvu, tad uz Vāciju un – atpakaļ uz Baltijas valstīm, Tartu universitāti. Taču pēdējos gadus Džeids dzīvo Rīgā un aktīvi piedalās literatūras tulkošanas procesā. Ko no sava veikuma viņš piedāvās iepazīt sīkāk gan raidījuma autoriem, gan klausītājiem - interesējamies "Cienījamo lasītāju" epizodē.

Turpinot fantastikas žanra izpēti, Svens un Toms šajā raidījuma epizodē pievēršas Ievas Melgalves romānam "Mirušie nepiedod", par kuru viņas līdzgaitnieks Kristers Stiebris raksta: "Šajā lielbudžeta filmas cienīgajā notikumu, cīņas un noslēpumu atmosfērā ir dota iespēja uzmanīgi izsekot cilvēka psiholoģijas pētījumu procesam, kuru autore vada, lietojot fantāzijas žanra maģiskos instrumentus. Varam iedomāties, ka piedalāmies seno domātāju un praviešu, atkal modernajā pasaulē atdzimušo druīdu teatrālajos rituālos. Mūsu acu priekšā intelektuālas formulas pārvēršas mākslas tēlos, simbolos, un visi poētiskie atribūti ir stingri sakārtoti loģiskās sistēmās. Tāda ir modernā pasaka.”

"Elfu asinis" ir pirmais raganu sāgas romāns, ko uzrakstījis poļu fantāzijas rakstnieks Andžejs Sapkovskis, un tas pirmo reizi tika publicēts Polijā 1994. gadā. Tagad tas nonācis Cienījamo lasītāju rokās.

Vēsturnieks, rakstnieks un publicists Uldis Ģērmanis ir bijusi stipra un noteikta balss mūsu nesenās vēstures peripetiju mērījumos. Izdevumā, kuru Toms un Svens aplūko raidījumā, apskatītas un izvērtētas politiskās norises Latvijā un kaimiņvalstīs no 1991. līdz 1995. gadam. Grāmatai dots nosaukums "Jaunie laiki un pagātnes ēnas", un katru no svaru kausiem autors piepilda ar nepiekāpīgu un dzelošu vērtējumu birumu. Gluži kā cementa ielaidumi nedroša namiņa pamatos, kāda nemaz tik nesen bija arī mūsu mīļā Dzimtene.

„Nav viegli atšķirt īstenību no ilūzijas, sevišķi dzīvojot lielu pārmaiņu laikā, kas aizsākušās pirms pāris gadsimtiem mazā Eirāzijas kontinenta rietumu pussalā tikai tādēļ, lai viena cilvēka dzīves laikā piesaistītu visu planētu vienam kultam – zinātnei un tehnikai,” – tā Lietuvā dzimušais poļu dzejnieks, rakstnieks un domātājs un publicists Česlavs Milošs (1911-2004) vēstīja savā Nobela lekcijā 1980. gadā. Izcilais, bet ne viegli atrisināmais autors savulaik piesaistījis arī latviešu izdevēju interesi: teju četrsimt lappušu biezo, autobiogrāfisko vēstījumu „Dzimtā Eiropa” (1958) apgādam „Zvaigzne ABC” iztulkojis Māris Salējs. Šī ir monolīta un, vienlaikus, ļoti saskaldīta grāmata – tāpat, kā pati Eiropas vēsture. Un tomēr, to caurstrāvo cilvēcība, noturēts humors un idejas par tālāko nākotni – humānisma vai totalitārisma iekavās. Šobrīd varam secināt, ka laikam jau… abās.

"Māmiņ, es redzēju dziesmu" ir dzejnieka, tulkotāja un literatūrzinātnieka Māra Salēja debijas dzejoļu krājums, kurā iekļauti arī poļu modernās dzejas atdzejojumi. Ar Māra pārnesumiem varam iepazīties ar Boļeslava Ļešmjana, Titus Čiževska, Jozefa Čehoviča, Konstantija Ildefonsa Galčinska, Juliana Tuvima un Henrika Dominiņska poētiku. Savukārt paša Salēja izteiksmē viņa debijas krājumā mēs sastopamies ar trauslu un vienlaikus dzelkšņainu poētisko tēlu. Abiem segums ir viens: Mīlestība un Patiesība.