Latviešu valodas aģentūras skolēnu radošo darbu konkursa „Kas ir tavs varonis šodien?” uzvarētāju labāko darbu fragmenti. 2. raidījums.

Konkursā piedalījās skolēni no dažādiem Latvijas novadiem, kā arī no Latviešu skolām pasaulē un Latviešu valodas aģentūras tālmācību nodarbību audzēkņi.

• Otrajā raidījumā skan fragmenti no domrakstiem, kuru autori ir:
•  
• Elīza Kurcalte, Pļaviņu vidusskolas 8.b klase
• Juris Zeiza, Cēsu 1. pamatskolas 9. klase
• Ance Siliņa, Ventspils 1. pamatskolas 9. klase
• Eduards Gasūns, Codes pamatskolas 6. klase
• Elza Kristsone, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 8. klase
• Alans Ļaudups, Briseles 1. Eiropas skola Uklē, 15 gadi
• Agnete Esmeralda Lauce, Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas 8. klase
• Oskars Kasendra, Rīgas 45. vidusskolas 6.a klase
• Marta Bruzgule, Viļānu vidusskolas 9.a klase
• Tomass Gustavs Celenbergs, Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas 7. klase
• Agate Kolna, Barkavas pamatskolas 6. klase

Skolēnu darbus lasa Katrīna Griga un Jānis Āmanis. Skan Raimonda Tiguļa mūzika. Raidījumu ierakstīja un muzikāli noformēja Valdis Zilveris. Režisors Valdis Lūriņš, redaktore Dzintra Matuzāle, producentes Māra Eglīte un Velga Līcīte-Meldere.

2024. gada ieraksts.

Elīza Kurcalte, Pļaviņu vidusskolas  8.b klase:

„Varonis katra izpratnē un sabiedrībā kopumā dažādos laikos ir nozīmējis ko citu. Kādam tas ir radinieks, draugs, slavenība vai, mūslaiku ģeopolitiskās situācijas kontekstā, neatkarības un demokrātijas aizstāvis. Šis jēdziens var būt ļoti plašs un laika gaitā kā kolektīvajā, tā individuālajā uztverē mainīties.

Par saviem varoņiem nolēmu izvirzīt savus vecvecākus no tēva puses – Vizmu un Kārli Kurcaltus. Savas dzimtas kamoliņu esmu atritinājusi līdz 19. gadsimta vidum, un ir daudz cilvēku, kuri varētu pretendēt uz šo titulu, bet vecmamma un vectēvs ir pirmie, par kuriem iedomājos, dzirdot šādu jautājumu.”

Latviešu valodas aģentūras skolēnu radošo darbu konkursa „Kas ir tavs varonis šodien?” uzvarētāju labāko darbu fragmenti. 1. raidījums.

Konkursā piedalījās skolēni no dažādiem Latvijas novadiem, kā arī no Latviešu skolām pasaulē un Latviešu valodas aģentūras tālmācību nodarbību audzēkņi.

Pirmajā raidījumā skan fragmenti no domrakstiem, kuru autori ir:

• Kristers Jaunzems, Gulbīša pamatskolas 3.klase
• Annika Leonoviča, Aglonas Katoļu ģimnāzijas 4. klase
• Aleksandrs Drande, Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas 4. c klase
• Sāra Paegle, Liezēres pamatskolas 4. klase
• Valters Grīnfelds, Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas 4. klase
• Marija Rimicāne, Ozolnieku vidusskolas 4. klase
• Aleksandrs Ščerbatjuks, Daugavpils Valsts pilsētas vidusskolas 9. a klase
• Marta Ozoliņa, Limbažu Valsts ģimnāzijas 4.klase
• Renārs Rainers Biezbārdis, Taurupes pamatskolas 9. klase
• Lelde Sondore, Varaļānu vidusskolas 2. klase
• Mārcis Grišuļs, Mārupes pamatskolas 4. klase
• Megana Jurkeviča, Jaunpiebalgas vidusskolas 4. klase
• Dominiks Aglonietis, Aglonas Katoļu ģimnāzijas 4. klase
• Sofija Eglīte, Valmieras Pārgaujas sākumskolas  6.klase
• Oskars Blūzmanis, Briseles 2. Eiropas skola, 10 gadi

Skolēnu darbus lasa Katrīna Griga un Jānis Āmanis. Skan Raimonda Tiguļa mūzika. Raidījumu ierakstīja un muzikāli noformēja Valdis Zilveris. Režisors Valdis Lūriņš, redaktore Dzintra Matuzāle, producentes Māra Eglīte un Velga Līcīte-Meldere.

2024. gada ieraksts.

Latviešu Valodas aģentūras projektu vadītāja Velga Līcīte-Meldere:

„Konkursā sagaidījām ļoti lielu pieteikumu skaitu – 1202 radošos darbus: esejas, dzejoļus, domrakstus un zīmējumus no visas Latvijas un latviešu skolām pasaulē (762 literāros darbus un 440 zīmējumus).

Izrādās, ka vislielākais varonis bērniem ir MAMMA, tad seko tētis, vecmāmiņa, vectētiņš, ģimene, māsa, brālis, ugunsdzēsēji, zemessargi un ārsti. Varonis ir latvietis – tas, kurš nekaunas tāds būt, nekaunas no savām saknēm, no savas valodas, kā savulaik Krišjānis Valdemārs.

Varonis ir arī labs cilvēks, tāds cilvēks, kas liek smaidīt, kas dod spēku noticēt sev pašam; draugi, kas tic tev tad, kad tu pats sev vairs netici. Labi un mīloši cilvēki ir daudzu jauniešu autoritātes. Dakteris Klauns ir varonis, cilvēcība ir varonība. Ne vienmēr mēs varam  būt varoņi, bet vienmēr mums ir iespēja palikt cilvēkiem, saglabāt cilvēcību un nepazemot otru – tā arī ir varonība. Paldies par stiprajiem varoņstāstiem! Jūsos katrā ir varonības gēns, ja jūsu acis un sirds spēj ieraudzīt labo!”

Kristers Jaunzems, Gulbīša pamatskolas 3.klase:

„Novembris – tas ir varoņu laiks. Stundā iepazīstam R Blaumaņa „Tālavas taurētāju”. Grāmatās dzīvo grāmatu varoņi, filmās – filmu varoņi, datoros un telefonos  - datorspēļu varoņi. Tik daudz un dažādi tie ir. Mamma stāstīja, ka viņas bērnībā vēl nebija datorspēļu. Bērnu sapņu varoņi bijuši pasaku tēli. Kad aizstāvu savus telefona varoņus, mamma saka: „Kas gan tie par varoņiem,  tādi datorķēmi vien ir, kas tur lēkā…”

No pieaugušajiem dzirdu par labā un ļaunā cīņu šodien. Diemžēl, tā vairs nav pasaka, nav arī animācijas filma vai datorspēle. Īsta spēle.

Spēle, kurā neievēro noteikumus. Man bail par to, kas notiek. Es gribu, lai labais uzvar... Es negribu sapņot par varoni formas tērpā un ar šaujamo. Domāju, ka varonis var būt arī   kaut kas labs, mīļš, laipns, žēlīgs. Iespējams, tie ir cilvēki, kas no sirds dod citiem. Dot citiem, pat svešiem cilvēkiem, neprasot neko pretim taču arī ir varonība!”

Šogad atceramies un godinām simtgadē aktrisi un režisori Veru Singajevsku. Skan divi iestudējumi, kurus veidojusi Vera Singajevska.

"Rīgas puikas". Aivara Neibarta dzeju lasa Daina Finka, Māris Finks, Raimonds Gruntiņš, Edgars Siliņš. Režisore Vera Singajevska. 1987. gada ieraksts.

"Mini mini mīkliņu". Raiņa dzeju lasa Vera Singajevska, Helēna Laukmane un Edgars Siliņš. Režisore Vera Singajevska, komponists Raimonds Pauls. 1985. gada ieraksts

Latvijas Radioteātrī tapis jauns iestudējums "Lieliskā dzīve bez zoom jeb Mikiņa un Elzas smieklīgās nedienas"! No 15. maija svētdienu rītos pl.10.35 Latvijas Radio 1 skanēs humors lieliem un maziem kopā ar aktieriem Edmundu Freibergu un Ievu Aniņu.

Pirmajos trīs grāmatas lasījumos iepazīsies ar Mikiņu un viņa piedzīvojumiem. Kad ar Ilzes Skrastiņas grāmatu "Lieliskā dzīve bez zoom jeb Mikiņa un Elzas smieklīgās nedienas" tiksimies 5. jūnijā, tad iepazīstināsim ar Elzu.

Stāsta grāmatas autore Ilze Skrastiņa:

„Šie stāstiņi ir īstā dzīve. Gandrīz visi ir patiesi notikumi. Varbūt mazliet piepušķoti un dramatizēti, bet īsti. Dažās epizodēs esmu piedalījusies gan kā mamma, gan kā novērotāja. Uzmanīgi klausījos savu bērnu stāstos par skolas gaitām un klusībā smējos par to, cik lielas problēmas ir mazās lietās. Paldies Mikam! Elza jau pati zina, kā viņu patiesībā sauc... Jā, daži vārdi ir mainīti, bet lielākā daļa stāstu varoņu iet skolā arī šobrīd.”                                          

Grāmatas autore Ilze Skrastiņa ir animatore, ilgus gadus strādājusi studijā “Dauka” un piedalījusies daudzu iemīļotu animācijas filmu veidošanā (“Kaķīša dzirnavas”, “Fantadroms”, “Saule brauca debesīs”). Savukārt savu rakstītājas talantu atklājusi kā scenārija autore filmām “Neparastie rīdzinieki”, “Šunelītis” un “Varavīksne”.

"Mans grāmatplaukta stāsts". Latviešu valodas aģentūras skolēnu radošo darbu konkursa labāko sacerējumu lasījumi. 4. raidījums. 10. - 12. klašu skolēnu darbu lasījumi.

Režisors Valdis Lūriņš. Komponists Valdis Zilveris. Skaņu režisors Andis Ploks. Lasa Laura Siliņa un Uldis Siliņš. Redaktore Dzintra Matuzāle. Producentes Māra Eglīte un Velga Līcīte-Meldere.

Īsi citāti no jauno autoru darbiem:

Manas dienas paiet klusumā. Es ieklausos pulksteņa tikšķēšanā un lūkojos istabas četrās sienās. Patiesībā jau es esmu tikai parasts grāmatplaukts, tāpat kā citi. Veclaicīgs koka karkass, divas nelielas durtiņas, ierūsējušas naglas, dzīvoju parastā padomju dzīvoklī. Es glabāju dzīvokļa neparastā saimnieka, dzejnieka, grāmatas. Viņa pleci ir nolīkuši no pasaules smaguma un rūpēm, taču vakaros, pārrodoties mājās, viņš mēdz pat līdz rītam rakstīt dzeju.

 Marta Piļāne, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas10. klase

Grāmatas mūsu ģimenei ir svētas. Jau vairākās paaudzēs tās tiek glabātas un papildinātas. Vecvecāku grāmatas man ir vairāk kā simts gadus vecas. Liels grāmatu lasītājs un izglītots cilvēks pirmskara laikā bija mans vecvectētiņš. Skolotājs un skolas direktors. Daudzas grāmatas viņš saņēmis kā dāvinājumu no toreizējā Latvijas valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa. Piemēram, 1914. gadā Rīgā izdotajā grāmatā “Domas par ateismu” ir ierakstīts – „Pateicībā no Tautas vadoņa K. Ulmaņa Kosas Bedrukalna 1. pamatskolas vadītājam H. Ceplītim”.

 Ance Millere, Ērgļu vidusskolas 12. klase

Katra latvieša grāmatplauktā vajadzētu būt kādam dzejas krājumam. Dzeju, manuprāt, nevar salīdzināt ar grāmatu lasīšanu. Tas ir īpašs process, kuram nav iespējams veltīt pāris minūtes. Latviešu autoru dzeja mani iedvesmo. Retāk mani interesē ārzemju autoru dzeja. Imanta Ziedoņa dzeja ir kas unikāls, it īpaši krājums „Taureņu uzbrukums”.

Līga Lapsiņa, Cēsu Valsts ģimnāzijas 10.b klase

Ģimene ir aplenkusi ugunskuru, neviens neuzdrīkstas izdvest ne skaņu kā bērēs. Sprakšķēšana, dzirksteļu uzliesmojums. Valda nāvīgs klusums. “Kāpēc?” Vai viņi tik tiešām domāja, ka, slēpjot patiesību, viņi var pasargāt šo desmitgadīgo meitēnu? Grāmatu plaukts bija kļuvis par vienu no mums. Katrs no mums – upuris.

Rolands Kalējs, Briseles II Eiropas skolas 12. klase

Grāmatas plauktā aug kopā ar mani. Tās mani ieaijāja kā bērnu, izglītoja kā spurainu pusaudzi un tagad iedvesmo kā lasīt mīlošu jaunieti. Mana ievērojamā grāmatu kolekcija var lepoties ar aptuveni divsimt dažādiem populāru un mazāk zināmu rakstnieku izauklētiem brīnumiem. Vai esmu šīs visas grāmatas izlasījusi? Protams, nē! Katrai grāmatai jāsagaida savs laiks. Tieši neliela daļa mistērijas un nezināmā dzīvei piešķir jēgas piegaršu…

 Laura Grigule, Preiļu 2. vidusskolas 12. klase

Visa pasaule un tās vēsture ir kā viens liels un sens grāmatplaukts. Milzu grāmatu plaukts ir pildīts ar stāstiem, kas ir tūkstošiem gadu veci. To senajos vākos mīt leģendas un stāsti par cēliem cilvēkiem un to dižiem varoņdarbiem, diemžēl šajos krājumos arī atrodas stāsti par briesmu darbiem un cilvēces kauna traipiem. Pagātni mēs aizmirst un izmainīt nevaram, lai arī cik briesmīga tā būtu. No tās ir jāmācās.

Emīls Auziņš, Rīgas Starptautiskā skolas 12. klase

Pilnīgā klusumā kā maigas pūkas pieskāriens mazs solis izspraucas no sen noputējušās grāmatas. Gaiss tīrs! Actiņas pamirkšķinājis un ar roku pamājis, Karlsons, tas pats, kas dzīvo uz jumta, sauc laukā pārējos. Karlsons laižas lejā no grāmatu plaukta, un viņam lielā lēcienā seko Princis un Mūks Tilles pavadā. Pīters Pens un Zvārgulīte saskatījušies sāk plati smīnēt, jo Vinnijs Pūks, apaļais lācītis, knapi tuntuļo uz priekšu, tāpēc Zvārgulīte nolemj uzbērt tam putekšņus, kas  paceļ viņu gaisā un ļauj lidot. Vēl aiz viņiem seko citi pasaku tēli un kā caur maģisku portālu ieiet sapnī. Manā sapnī!

 Agneta Āboltiņa, Elejas vidusskolas 11. klase

Vakaros vai rītos, kad gulēju blakus grāmatu plauktam, mēdzu izvilkt putekļainās grāmatas un pētīt tās. Tur bija visa tik daudz, ka tajā brīdī sāku apzināties savu nezināšanas apmēru. Un šādi mirkļi manā dzīvē kļūst ļoti svarīgi, citādāk var visu dzīvi nodzīvot, nezinot, ka nezinu.

Daniels Kevins Berkans, Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas 12.a klase

Jā, es joprojām spilgti atceros krāsainās bērnības atmiņas, to, cik daudz brīnumu atklāti, cik daudz nedarbu darīts. Bet tagad manī mīt sajūta, it kā piecpadsmit plaukti manā dzīves grāmatplauktā nemaz nepiederētu man. Šķiet, ka tas ir manas dvēseles iepriekšējās dzīves piedzīvojums.

Arita Mieze, Valmieras Viestura vidusskolas 10.a klase

Latviešu valodas aģentūra jau piecpadsmit gadus Eiropas Valodu dienā izsludina ikgadējo radošo darbu konkursu skolēniem. 2021. gada konkursa tēma bija “Mans grāmatplaukta stāsts”. Kopumā tika saņemti 1090 darbi – esejas, dzejoļi, domraksti un zīmējumi gan no Latvijas, gan latviešu skolām ārzemēs. Skolēnu labākie darbi tiek izdoti grāmatās. Šī ir jau piecpadsmitā grāmata skolēnu radošo darbu sērijā, un šajā grāmatā publicēti 417 skolēnu darbi.

"Laimes zeme". Margaritas Stārastes pasaku stāsta Rūdolfs Plēpis un Radio bērnu drāmas studijas dalībnieki. 1993. gada ieraksts.

Radioteātris bērniem un Skola2030 šo lasījumu iesaka kā izmantojamu mācību saturā skolā.

Radioteātrī, iesaistoties Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotajā projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030), ir tapuši latviešu literatūras ieraksti, kurus skolēni varēs izmantot mācību procesā.

Izstāsti man savu sapni. 4.raidījums. Skolēnu radošo darbu konkursa labākie darbi. Radiovariantu veidoja režisors Valdis Lūriņš un komponists Valdis Zilveris. Skolēnu darbus lasa Evija Krūze un Mārtiņš Egliens. Skaņu režisors Andis Ploks. Redaktore Dzintra Matuzāle. Producente Māra Eglīte.

Šoreiz skan šādu autoru darbi:

Luīze Patrīcija Laizāne, Dobeles valsts ģimnāzijas 9. klase, Elma Kalniņa, Rīgas 85. vidusskolas 5.b klase, Tālis Kreichelts, Ņujorkas Latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes Ņūdžersijas latviešu pamatskolas 7. klase, Patriks Ažesols, Slokas pamatskolas 9. klase, Keita Lamberte, Madlienas vidusskolas 9. klase, Keita Kondore, Bauskas Valsts ģimnāzijas 8.b klase, Ieva Stikāne, Jersikas pamatskolas 5. klase, Rainers Daibe, Jersikas pamatskolas 8. klase, Patrīcija Valaine, Ogres sākumskolas 6.b klase, Vārdā nenosaukts autors, Ričards Andersons, Jāņa Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas 10. klase, Sāra Šabazova, Rīgas Ostvalda vidusskolas 11. klase, Madara Lukaševica, Madonas valsts ģimnāzijas 10.a klase, Luīze Burmistrova, Bauskas Valsts ģimnāzijas 9.a klase, Samanta Veļkile, Salas vidusskolas 12. klase.

Decembrī četrus svētdienas rītus skan Latviešu valodas aģentūras skolēnu radošo darbu konkursa “Izstāsti man savu sapni” labāko darbu fragmenti.

Radioteātris saka paldies Latviešu valodas aģentūras projektu vadītājai Velgai Līcītei-Melderei.

Mans bērnības stāsts. 1.raidījums. Skolēnu radošo darbu konkursa labākie darbi. Lasa Dita Lūriņa un Ainārs Ančevskis. Režisors Valdis Lūriņš. Komponists Valdis Zilveris. Skaņu režisors Andis Ploks. Redaktore Dzintra Matuzāle. Producente Māra Eglīte.

Septembrī četrus svētdienas rītus skan Latviešu valodas aģentūras skolēnu radošo darbu konkursa “Mans bērnības stāsts” labāko darbu fragmenti. Latviešu valodas aģentūra iepriekš iesūtītos skolēnu darbus jau ir izdevusi trīspadsmit grāmatās.

Šoreiz skan šādu autoru darbi:

Gabriela Kostigova, Gulbīšu pamatskolas 2. klase, Daniela, Majore, Ogres sākumskolas 4.c klase, Dārta Asarīte, Valmieras Pārgaujas sākumskolas 4.e klase, Anna Maļecka, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas 4.b klase, Kristers Gapševičus, Krāslavas pamatskolas 2.a klase, Roberts Linde, Kalētu Mūzikas un mākslas pamatskolas 3. klase, Ella Gulbe, Ņūdžersijas Latviešu skolas 4. klase, Daniels Matišiņecs, Palsmanes pamatskolas 3. klase, Laura Lorita Buševica, Pļaviņu novada ģimnāzijas 4.b klase, Marta Kursinska, Liepājas Centra sākumskolas 3.d klase, Ieva Birzāka, Līvānu 1. vidusskolas 5.b klase, Ilze Eizengrauda, Jelgavas 3. sākumskolas 6.c klase.

"Vai nav skaisti? Jo vairāk ritēs laiks, jo vairāk šiem darbiem būs vēl viena liela virsvērtība. Tās būs kā savdabīgas enciklopēdijas, kas ļaus ieraudzīt un sajust laiku, kad šo stāstu un pārdomu autori vēl nebija pieauguši. Ieraudzīt Latviju," saka šī iestudējuma režisors Valdis Lūriņš.

"Kad izlasīju šo grāmatu, mani iepriecināja trīs lietas: godīgums, sirsnība un nebūt ne skolnieciskais redzējums. Darbi nav tapuši, lai kādam izpatiktu. Un te nu man jāsaka liels paldies bērnu skolotājiem, kas mudinājuši bērnus domāt patstāvīgi.

Atbalstot, bet ne apstrīdot. Tā jau ir arī tā skolotāju sūtība. Ziedot sevi un sekot savu audzēkņu klupieniem un puniem, kā arī priecāties par viņu panākumiem," turpina Valdis Lūriņš.

"“Manā bērnības stāstā” Latvijas dabas un cilvēku skaistuma novērtējums bērnu darbos ir tāds, ka cepuri nost un kāju virsū! Mani patiesi aizkustināja šī grāmata, un tas nemaz nenotiek tik bieži. Jā, kad latvieši liek par sevi runāt pasaulē, jā, “Latvijas lepnuma” ceremonijās, jā, Dziesmu un deju svētkos," atzīst Valdis Lūriņš. "Ne jau visi grāmatas autori kļūs par rakstniekiem, kaut gan man ir aizdomas, ka daži no viņiem būs izcili. Pats galvenais, ka skolotāji viņos ir iedēstījuši būtiskāko – būt brīviem!"

Par mākoņaitiņu. Freda Rodrina pasaku stāsta Dace Bonāte.

Tūves Jansones stāstu lasa Arnolds Liniņš.

"Ezīša un Lācēna rudens pasakas". Sergeja Kozlova pasakas stāsta Artūrs Skrastiņš.