No 29. janvāra līdz 2. februārim plkst. 10:08 ar atkārtojumu plkst. 19:00 Latvijas Radio 3 "Klasika" ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu piedāvās latviešu oriģinālmūzikas jaunieskaņojumu cikla "Rupjmaizes kārtojums" otro kārtu. Tajā rindosies piecas latviešu autoru simfoniskās miniatūras Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un tā galvenā diriģenta Andra Pogas ieskaņojumā: Volfganga Dārziņa "Latvju deju svīta", Gundara Pones "Skaistā venēciete", Jāņa Mediņa Dejas no bērnu operas "Luteklīte", Tālivalža Ķeniņa Scherzo concertante un Jāzepa Mediņa Svīta senajā stilā (All Antica). "Rupjmaizes kārtojuma" idejas autore, Latvijas Radio 3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode atklājusi, ka sadarbība ar LNSO krājuma ierakstu veidošanā pēdējo reizi notikusi vien tālajā 1999. gadā. Pateicoties Latvijas simtgades gaidīšanas svētkiem, nu tā atkal bija aktuāla. "Esam daudz koncertu rakstījuši, taču arhīva materiāls pēc ilgiem laikiem tapis pirmo reizi," uzsver Gunda Vaivode, atzīmējot, ka mūzikas atlase bijusi "Klasikas" pārziņā: "Paldies Ilzei Mednei un Orestam Silabriedim – tika pētīti arhīvi, arī mūsu pašu fonotēka, jo daudz ierakstu it kā ir, taču tie ir nolietojušies; daudzu ieskaņojumu vienkārši nav, tāpēc meklējām notis un no jauna digitalizējām. Arī tas būs liels pienesums orķestriem, lai varētu atskaņot šo mūziku." Lūk, video no ierakstu tapšanas Lielajā ģildē! "Esam izdarījuši ļoti produktīvu darbu," pauž diriģents Andris Poga. "Ieraksta process dod ļoti daudz orķestra kopējai saspēlei, ansambļa kvalitātes izaugsmei, jo darbs pie mikrofoniem nozīmē visai lielu koncentrēšanos. Protams, mūsu koncerti tiek ne tikai ierakstīti – liela daļa no tiem tiek raidīti tiešsaistē, un tas ir solis virzienā, kurā dodas visa akadēmiskās mūzikas pasaule – ka koncerti tiek likti arī vizuālajās digitālajās platformās. Koncertu pārraidīšanas aspekts spēlē lielu lomu orķestra nākotnes darbībā. Nevaram apstāties pie tā, ka koncerti skan tikai koncertzālē un tikai dzīvajā izpildījumā – koncerta klātbūtnes atmosfēru "pa vadiem" pārraidīt nav iespējams, taču muzicēšanas azartu, enerģiju gan. Tāpēc ierakstiem ir nākotne!" "Rupjmaizes kārtojuma" ierakstu studija šoreiz tika pārcelta uz Lielo ģildi: "Bija laiki, kad ieraksti tika veikti arī Radio studijā, tomēr telpas kvadratūra tik lielam orķestrim ir par mazu, tāpēc laipni vienojāmies ar orķestri, ka mūziku tas ieskaņos savā mājvietā," stāsta "Klasikas" direktore. Nedēļas garumā pie ierakstu pults strādāja pieredzējušais Latvijas Radio skaņu režisors Varis Kurmiņš. Tāpat kā cikla "Rupjmaizes kārtojums" pirmajā kārtā, arī šoreiz par katru no jaunieskaņojumiem sagatavots ekspresraidījums, kas atspoguļos konkrētā opusa tapšanu: skanēs ne tikai mūzika, bet arī diriģenta Andra Pogas un mūzikas vēsturnieces Ināras Jakubones komentārs. Raidījumus vadīs Orests Silabriedis. Pēc izskanēšanas ēterā skaņdarbus varēs klausīties "Klasikas" mājas lapā (klasika.lsm.lv), kur jau rindojas "Rupjmaizes kārtojuma" pirmās kārtas ieraksti – kopumā 41 latviešu kamermūzikas pērle. "Šos ierakstus piedāvāsim arī raidīšanai Eiroradio sistēmā," uzsver Gunda Vaivode.

9. janvārī "Klasika" sāk latviešu oriģinālmūzikas jaunieskaņojumu ciklu "Rupjmaizes kārtojums". Rīta intervijā uzklausām mūsu kolēģi - "Klasikas" programmu vadītāju un šī cikla redaktori Ilzi Medni, kura atklāj, kā devusies nošu medībās uz dažādām Rīgas bibliotēkām, lai atrastu jaunieskaņojamās mūzikas pērles. Tieši šis komplicētais un visai pašaizliedzīgais arhīva darbs arī veido mūsu jauno ieskaņojumu sērijas pamatkārtu... "Tas bija ļoti interesants, detektīvstāsta cienīgs process, kas sākās diezgan vienkārši - pamatideja bija atjaunot mūsu fonotēkā atrodamos ierakstus, kas veikti pirms četrdesmit, piecdesmit gadiem un šodien diemžēl vairs nav tehniski kvalitatīvi, arī instrumenti tolaik bija citādāki. Taču darba gaitā ideja mainījās. Mēs, "Klasikas" veidotāji, uzrakstījām savas idejas, kuri darbi, mūsuprāt, būtu atjaunojami un ieskaņojami. Tad skatījām cauri šo sarakstu, vētījām, kas patiesi būtu vajadzīgs, bet kas vēl varētu pagaidīt. Darba procesā kļuva skaidrs, ka ar to vien nepietiek: sapratām, ka šī ir brīnišķīga iespēja atrast darbus, kas nekad nav bijuši ieskaņoti un guļ nošu bibliotēku plauktos. Un tad nu sākās manas detektīves gaitas... Gan uz Mūzikas akadēmijas nošu bibliotēku, kur liels palīgs bija galvenā bibliotekāre Dzintra Gedroica, gan uz Nacionālo bibliotēku, kur izpalīdzēja visas laipnās bibliotekāres, gan arī uz Rakstniecības un Mūzikas muzeju, kur liels atbalsts bija no mūzikas krājuma glabātājas Annas Eglienas. Šķirstot arhīvus un meklējot pēc autoru vārdiem viņu skaņdrabus, atradās brīnumaini darbi! Daudzi no tiem - nezināmi, kas pat autoru darbu sarakstos nav minēti. Uzgāju visīstākās zelta dzīslas, no kurām diemžēl tikai nelielu daļu varējām iedzīvināt. .. Manuprāt, "Rupjmaizes kārtojums" ir skaists sākums kam lielākam - ceru, ka arī mūziķi sajutīs to īpašo garšu - proti, ir jauki, ka skaņdarbi tiek pasūtināti un top šodien, bet ir tik daudz vērtīgas mūzikas, kas guļ nošu bibliotēku plauktos un kuru mūziķu acis vienkārši nav pamanījušas. Tā ka "Rupjmaizes kārtojums" ir liels ieguvums un pamudinājums atklāt to, kas jau ir, bet vēl nav atrasts..."