Vai pirms ziņām pusnaktī radio ziņu redaktori drīkst teikt "Labvakar"? Arī šis būs viens no jautājumiem, ko uzdosim raidījuma viesiem. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs, attālināti sazināmies arī ar filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu.

Cik daudz no ļaundabīgajiem audzējiem būtu attiecināmi uz darba vidi? Kas ir biežākie darba vides riska faktori, kuri var izraisīt ļaundabīgos audzējus? Kurās darba vietās šie faktori ir biežāk sastopami Kā tiek ierobežoti kancerogēni darba vietās? Kas jādara darba devējam un kas ir paša darbinieka atbildība? Šos jautājumus studijā pārrunājam kopā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāju Lindu Matisāni, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktoru Ivaru Vanadziņu un Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecāko eksperti Jolantu Gedušu.  

No pirmā aprīļa ceļu satiksmē drīkst piedalīties tikai ar Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) reģistrētiem elektroskrejriteņiem, kam pielīmēta reģistrācijas uzlīme. Vai tas un kas vēl uzlabo skrejriteņu braukšanas kultūru? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā pasargāt sevi un citus un braukt atbildīgi, diskutējam ar CSDD Reģistrācijas departamenta vadītāju Aivi Ozoliņu, Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieku Andi Rinkevicu un Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktores vietnieci un Preču un Pakalpojumu uzraudzības departamenta pārstāvi Lindu Rinkuli. Skrejriteņu sezonas sākums diemžēl joprojām saistās arī ar lielāku traumu risku. Pēdējo divu gadu laikā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centrā ārstējušies 400 cilvēku ar dažāda veida sejas un galvas traumām, kas gūtas, krītot ar elektroskūteriem. Centra vadītāja Anna Ivanova stāsta, ka jaunākais pacients bijis tikai deviņus gadus vecs, bet visbiežāk smagas traumas gūst gados jauni cilvēki no 18 līdz 40 gadiem, kas brauc iereibuši. Lai gan pēdējos gados situācija nedaudz uzlabojas, ap 60 % pacientu tiek veiktas operācijas.

Pieprasījums pēc pudelēs pildīta dzeramā ūdens turpina būt stabils arī apdzīvotās vietās, kur pieejama centralizētā ūdens apgāde. Kas tas ir – pieradums vai objektīva nepieciešamība? Par dzeramā ūdens kvalitāti saruna raidījumā Kā labāk dzīvot, kad studijā viesojas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadošais pētnieks, Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKA) izpilddirektors Sandis Dejus, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktore Olga Valciņa un "Rīgas Ūdens" pārstāve Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītāja Gunita Kona.

Pavasara lielo tīrīšanu ir jāveic ne tikai mājoklī, bet arī mūsu telefonos. Kāpēc svarīgi tikt vaļā no digitālajiem atkritumiem un kur tie rodas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā tikt galā ar virtuālajiem atkritumiem atgādina Latvijas Radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine un CERT.lv informācijas sistēmu drošības analītiķe Dana Ludviga. Par digitāliem akritumiem var kļūt jebkādas datnes, ko elektroniski radām, fotogrāfijas vai e-pasti, ziņu jaunumu izsūtnes, ko veido organizācijas. Sarakstes, kuras nelietojam, bet nav izdzēstas. "Ja kaut kas glabājas mūsu viedtālrunī vai datorā, tas patērē enerģiju, kāds par šo enerģiju maksā un visi kopā mēs par to maksājam ar CO2 izmešu daudzumu palielināšanu. Katrs e-pasts, katrs neaizvērts interneta pārlūka šķirklis patērē reālu enerģiju un rada reālus CO2 izmešus. Tāpat kā katrs e-pasts, kā katrs neatvērts e-pasts, kas nav atvērts un tupina kaut kur dzīvot,"norāda Vineta Sprugaine. "It kā liekas, digitālie atkritumi nesmird, rokas nesmērē, neuzkrājas redzamā vietā, uz ielas nemētājas, bet viņi ir un tā ir realitāte, ko nevaram ignorēt," atzīst Vineta Sprugaine.   Statistika rāda, ka katru dienu tiek radīti vairāk nekā 5 miljardi foto. Tas ir daudz un katra bilde, katra šis bildes izsūtīšana šo CO2 apjomu pasaulē vairo. Dana Ludviga iesaka pārlūkot lietotņu klāstu telefonā, kuras patiesi ir vajadzīga, kuras bijušas vajadzīgas pirms diviem gadiem, bet vairs neizmantojam. Vineta Sprugaine arī atgādina, ka LVRTC veiks "talku" e-paraksta informācijas sistēmu migrāciju uz jauno tehnoloģisko platformu. E-paraksta rīki nebūs pieejami ne dokumentu parakstīšanai, ne identitātes apliecināšanai. Lietotājiem jāņem vērā, ka pēc šis atjaunināšanas e-paraksts mobile parole vairs nedarbosies, tā būs jāizveido jauna. Paroles maiņa jāveic tikai savā viedtālrunī, tikai aplikācijā e-paraksts mobile.

Neskatoties uz vēso laiku, augu dīgļlapiņas jau tīri braši tiecas saules virzienā. Par aprīļa beigu un maija sākuma dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Vecums ir īstais brīdis apgūt ko jaunu un iekarot jaunas virsotnes, tostarp rūpēties par sevi un papildināt zināšanas. Kā veicas projektā "Vecums nav šķērslis" un kā izdodas sasniegt izvirzītos mērķus – uzlabot senioru dzīves kvalitāti Baltijas valstīs, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta projekta "Vecums nav šķērslis" vadītājs Mārtiņš Valters, projekta vadītāja un Vidusdaugavas Nevalstisko organizāciju centra valdes priekšsētāja Agita Pleiko, Ikšķiles Senioru skolas izveidotāja un vadītāja, projekta partnere Sanita Bertmane un Krāslavas senioru skolas izveidotāja un vadītāja, projekta vadošā eksperte Tatjana Azamatova, kura arī savā doktordarbā pēta šo tēmu.

Vai pasīvā ieguldīšana ir piemērotākā tiem, kas ikdienā nav gatavi uzmanīgi sekot līdzi finanšu tirgos notiekošajam, bet tomēr vēlas, lai iekrātā nauda strādātu? It kā jā. Bet kā visam, arī pasīvai ieguldīšanai ir savas nianses. Kā tā darbojas un kas jāņem vērā, veicot šādus ieguldījumus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro "Investoru kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks un programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis. "Investīciju pasaulē ir divas skolas. Viena var saukties aktīvā ieguldīšana, otra saucas pasīvā ieguldīšana. Aktīvā ieguldīšana, vienkāršoti runājot, būtu, ka tev ir profesionālis, kurš tad domā, ko pirkt, ko pārdot, kurā brīdī, kas ir labākie varianti un tamlīdzīgi. Attiecīgi šis profesionālis pārvalda to portfeli, un par to paņem kaut kādu komisijas maksu," skaidro Valters Vestmanis. "Pasīvā ieguldīšana ir tāda, ka varbūt nav tas viens profesionālis, kurš domā, kur, ko, kā vislabāk darīt, bet tev ir ieguldījums, tā gudri runājot, plaši diversificētā ieguldījumu fondā. Kas nozīmē, ka fonds varētu ieguldīt 1000 dažādos uzņēmumos pa visu pasauli, pa daudz dažādām valstīm, dažādām industrijām. Viņš prasa ļoti maziņu komisiju, un tad attiecīgi tu reizi mēnesī, reizi ceturksnī uzstādi automātisko maksājumu un pelni, tā teikt, kopā ar pasaules ekonomikas izaugsmi. Tas tādā gudrā valodā izstāstot." Kaspars Peisenieks papildina no investora skatupunkta. "Kurā gadījumā es esmu aktīvais investors un kurā gadījumā es uzskatu, ka esmu pasīvais investors. Aktīvais investors esmu tajā brīdī, kad aktīvi pieņēmu lēmumu ieguldīt vienā akcijā vai otrā akcijā, vai trešā obligācijā, vai vēl kaut kur citur. Tad es aktīvi pieņemu lēmumus. Tas nozīmē to, ka es vērtēju, analizēju, sekoju līdzi, mēģinu atrast labāko brīdi, kad ieguldīt," norāda Kaspars Peisenieks. "Savukārt pretējā puse - pasīvais - es lietoju tādu piegājienu, kur veic regulārus vai neregulārus ieguldījumus plašo aktīvu grozā, nevērtēju ne atsevišķus aktīvus, ne arī kurā laikā to daru."

Aptaukošanās ir viena no 21.gadsimta lielākajām attīstīto valstu iedzīvotāju problēmām. Vai šeit var palīdzēt bariatriskā ķirurģija, jeb kuņģa samazināšanas operācija? Arī par to spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē "Aiwa Clinic" ķirurgs Maksims Mukāns un Uztura un dietoloģijas centra vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, dietoloģe Laila Meija. "Svara mazināšana daudz ko sakārto. Lai cik dažāda šīs diētas būtu, ja cilvēkam ir efektīvas, var teikt... Mēs rekomendējam, lai organisms saņemtu visas uzturvielas, lai tas būtu harmoniski, sabalansēti, bet būtībā, ja cilvēkam kāda diēta patīk, ja tā viņam strādā, pēc  tam arī bieži sakārtojas daudzas orgānu sistēmas - aisnspiediens normalizējas, neattītas cukura diabēts, kas bijis robežstāvoklī. Arī kaulu un muskuļu sistēmai ir liels atslogs, " skaidro Laila Meija. "Svarīgi, lai cīņa ar aptaukošanos, kam būtībā vajadzētu būt prevencijai jau no ģimenes, lai bērns izaug normālā ģimenē ar dabīgu uzturu, kad iestājas grūtniecība, abi vecāki ir normālā svarā, bērns jau tālāk tiek programmēts ar normālu svaru," turpina speciāliste. "Ja ir aptaukošanās, tad jābūt secībai un ekspertu novērtējumam. Cilvēks atnāk - es visu esmu izmēģinājis. Kas ir visu - viņš ir izlasījis, ir ēdis, viena diēta tikai griķi, otra - tikai speķis, trešā - kaut kādas dīvainas lietas, kā cilvēks nevar visu dzīvi dzīvot. Tad viņam kaut kas mainījās, viņš to nometa, tad saka - man neviena diēta nepalīdz. Patiesībā nav bijis pie speciālista un mērķtiecīgi pārkārtojis uzturu. Tas pats par fiziskām aktivitātēm. Ir daļa tādu - širmis ciet un tagad es neēdīšu, es tagad skriešu. Katru dienu iet četras stundas uz trenažieru zāli, tā arī visu dzīvi nenodzīvosi. Vajadzētu būt normālai aptaukošanās programmai, kā tas ir daudzās attīstītās valstīs, ka iziet visus posmus. (..) Kam vajadzētu būt valsts apmaksātai programmai, kas mums diemžēl nav, mums tikai bērni saņem."

Spēka vingrinājumiem mums vajadzētu atvēlēt laiku katru dienu, īpaši, ja sadzīvojam ar vienu vai vairākām hroniskām slimībām. Bet tas nenozīmē, ka tūlīt jāsāk cilāt svaru bumbas un taisīt dziļos pietupienus. Viss jādara ar mēru un par to raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente, Sporta laboratorijas vadītāja, sporta ārste Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko.

Vai astoņzobu mizgrauža dēļ nākamajos Ziemassvētkos varam palikt bez eglītes? Noteikti nē, bet no šīs vaboles stipri cieš veco egļu meži. Lai ierobežotu tās izplatību, no 1. aprīļa meža nozarē izsludināta ārkārtas situācija.  Kā tas ietekmē mežu īpašniekus un citus sabiedrības locekļus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro uzņēmuma "Ziemeļlatvijas meži" valdes loceklis Kristaps Jēkabsons, Latvijas mežu īpašnieku biedrības padomes loceklis un AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits. Ierakstā dodammies uz Tukuma novadu. Kopā ar Tukuma apgaitas mežzini staigājam pa mežu, kur astoņzobu mizgrauzis pamatīgi apskādējis simtgadīgu egļu audzi. No 1. aprīļa ir stājušies spēkā saimnieciskās darbības ierobežojumi egļu mežaudžu A, B un C aizsardzības zonās, lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgrauža izplatību mežos. Valsts meža dienests informēja, ka ierobežojumi attiecībā uz egļu mežaudžēm noteikti laikā no 1. aprīļa līdz 31. augustam.