Mēs tur nejutāmies piederīgi, bet ieguvām drosmi. Tā atzīst Daira un Aivars Liepas, kuri dzimtajās Cēsīs atgriezušies no Norvēģijas un izveidojuši kultūrtelpu ar saukli - "Mākslai nav robežu". Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna ar tetovēšanas meistariem par ceļu mājup un pasaules elpu Cēsīs.

Kristīne Jitaru ir precējusies ar moldāvu, pieņēmusi viņa uzvārdu, taču, kā raksta Kristīne savā feisbuka kontā: "…man un meitai dokumentos ir viens uzvārds, bet vīram – cits. Ne tāpēc, ka mēs tā izvēlējāmies. Ne tāpēc, ka tāds būtu mūsu ģimenes vārds. Bet tāpēc, ka valsts uzskatīja, ka drīkst to pārveidot." Viņa tagad apkopo citu pieredzi un cerot, ka to var mainīt, raksta iniciatīvu portālam Mana balss.lv. Kāpēc ārvalstnieku uzvārdi tiek latvieskoti un kādas problēmas tas rada, par to raidījumā saruna ar iniciatīvas autori Kristīni Jitaru, Latviešu valodas aģentūras galveno lingvisti Santu Loginu, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta vadītājas vietnieci Ingu Upīti un Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridisko padomnieci Lauru Lapiņu, ierakstā klausāmies arī Rīgas domes deputāti Inesi Andersoni.

Ja dzīvojot Latvijā ozolu zari, līgo vainags, jāņu siers un ugunskurs ir pats par sevi saprotams, tad kā līgošana iespējama Jaunzēlandē, Argentīnā vai Korejā?  To skaidrojam pirmssvētku raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, izzinot, kā līgošana transformējas prom no Latvijas un kāpēc tā ir tik svarīga svešumā.  Par svētkiem un tradīcijām sarunājas etnomuzikologs un folklorists Ēriks Zeps un zāļu sieva Līga Reitere. Par Jāņu svinēšanu tālu prom Latvijas stāsta Gita Meiere-Nestecka, kura rīko Jāņu svinības Jaunzēlandē, Aira Čekše no Argentīnas un Liena Jakovļeva no Dienvidkorejas. Gita Meiere-Nestecka arī dalās ar siera recepti.  Slinkais ķimeņu Jāņu siers Sastāvdaļas:  * 600 g rupji sarīvēta mocarellas siera * 200 līdz 300 g dāņu fetas siera, sagriezta nelielos gabaliņos * Ķimenes pēc garšas (aptuveni 1 kaudzīte ēdamkarote) Pagatavošana 1. Lielā bļodā sajauc mocarellu, fetu un ķimenes. 2. Liek mikroviļņu krāsnī uz 1 minūti. 3. Izņem un ātri, rūpīgi samaisa. 4. Liek mikroviļņu krāsnī vēl uz aptuveni 1 minūti. 5. Ja masa vēl nav pilnīgi viendabīga un sakususi, karsē vēl īsus intervālus, uzmanoties, lai siers nesaceptos. 6. Gatavo masu liek:     * lēzenās apaļās bļodiņās, vai     * uz marles vai rupja virtuves dvieļa, izveidojot apaļu formu, kas piešķirs skaistu faktūru. 7. Liek ledusskapī atdzist un sacietēt. Vislabāk pagatavot vakarā un atstāt ledusskapī pa nakti. 8. Kad siers pilnībā sacietējis, sagriež šķēlēs un pasniedz. Mazs ieteikums: ja vēlies izteiktāku tradicionālā Jāņu siera garšu, vari pievienot arī nedaudz kūpināta siera vai izmantot stiprākas garšas fetu.

Vasara ir laiks, kad diasporas bērni brauc ciemoties uz Latviju. Un tad būtiska ne tikai atkalredzēšanās ar tuviniekiem. Tā ir arī iespēja pabūt kādā no vasaras nometnēm, kurā var slīpēt latviešu valodas un citas prasmes un sadraudzēties ar vienaudžiem, kuri dzīvo Latvijā. Cik būtiski ir, ka šādas nometnes norit ne tikai kā Latvijā, bet arī ārpus tās, un kādu nospiedumu tās atstāj diasporas nākotnē, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Sabiedrības integrācijas fonda Saliedētības pasākumu koordinācijas departamenta direktore Kristīne Kļukoviča, biedrības "Tradicionālās kultūras biedrība "Mantojums"" valdes priekšsēdētājs un projekta vadītājs Pēteris Jansons, jauniešu organizācijas Eiropas jaunieši komunikācijas vadītāja un valdes locekle Una Lote Andžāne, nometnes "Dzirkstis - 2026" organizētāja, bijusi arī skolotāja nometnē ""Daugavas stāsti" Ieva Kontrerasa, latviešu centra Freiburgā "Bērzaine" brīvprātīgo kultūras dzīves vadītāja Inese Avena, kura zina stāstīt par vasaras nometni "Mazais latvietis pasaulē", kā arī divkārtējā olimpiete, Latvijas rekordiste soļošanā un personības izaugsmes nometnes "Olimpiskais kvants" vadītāja Jolanta Dukure. 

Pasaules latviešu mākslas centrs Cēsīs ir vienīgā vieta pasaulē, kas veltīta latviešu diasporas mākslai un šogad te darbu uzsākusi jauna direktore. Raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts viesojas Cēsīs. Sarunā skaidrojam, kādas jaunas vēsmas gaidāmas mākslas centrā, kas meklē, atrod un glabā trimdas mākslinieku un ārzemēs dzīvojošās jaunās paaudzes mākslas vērtības. Sarunā piedalās Pasaules latviešu mākslas centra dibinātāja un emeritētā kuratore Lelde Kalmīte, muzeja direktore Zīle Liepiņa, izstāžu kurators Kārlis Kanderovskis, ilggadēja Cēsu izstāžu nama vadītāja, tagad brīvprātīgā darbiniece mākslas centrā Nata Livonska un Pasaules latviešu mākslas centra līdzdibinātājs Dainis Mjartāns.

Noslēdzot mācību gadu, raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts skatu vērš uz Latvijas izglītības sistēmu no reemigrantu perspektīvas. Vai, atgriežoties Latvijā, bērnam ir viegli atrast skolu, kurā jūtas labi; cik sarežģīti pielāgoties Latvijas izglītības sistēmai un kāda nozīme latviešu valodas prasmēm, bērnam iejūtoties skolā. Vērtē remigrācijas koordinatore no Rīgas Daina Šulca. Pieredzē dalās vecāki, kuri izvēlējušies skolu saviem bērniem dažādās Latvijas pilsētās, Ilze Vītola-Podgaiska un Igors Podgaiskis no Cēsīm, kuri pirms diviem gadiem atgriezās Latvijā no Anglijas, Kristīne Pouzou no Bernātiem, kura pirms diviem gadiem atgriezās no Francijas, kā arī Aija Dravniece no Aizputes, kura atgriezusies Latvijā no Īrijas ar četriem bērniem.

Pagājušā nedēļā Okupācijas muzejā notika diskusija par kaislībām, kas virmoja trimdas paaudžu starpā 70. gados. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts ieskicējam, kādi bija tie karstie temati agrāk, bet kādi jutīgie jautājumi ir šodienas diasporas dažādu paaudžu vidū. Raidījumā diskutē Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Selga Liepiņa, žurnālists un publicists Juris Kaža, Ginta Ose, kura jau 20 gadu dzīvo Milvokos, Amerikas Savienotajās Valstīs, ir turienes latviešu luterāņu baznīcas valdē, darbojas arī biedrībā "Eņģeļa sirds", kas organizē ziedojumu vākšanu Amerikas latviešu vidū, lai atbalstītu talantīgus bērnus Latvijā, un Amerikas Latviešu apvienības informācijas nozares vadītāja un Oregonas latviešu biedrības priekšsēdētāja Ieva Dekstere. -- 20. maijā Latvijas Okupācijas muzejā notika diskusiju “Vai kultūras sakari bija svarīgi – vai bīstami? Skats no trimdas jauniešu viedokļa”. 1970. gados jauniešu vēlme saprast Latviju bieži kļuva par konflikta avotu trimdas sabiedrībā. Daļa jauniešu pameta trimdas sabiedrību, vecākā un jaunā paaudze bieži nesarunājās, bija skarbas vārdu apmaiņas. Daļu sabiedrības apmeloja. Vecākā paaudze baidījās, ka kontakti ar Latviju varētu nozīmēt okupācijas pieņemšanu, savukārt jaunākā paaudze meklēja veidus, kā veidot saikni ar Latviju. Tas bija politiski un emocionāli pretrunīgs jautājums trimdā, jo skāra gan okupācijas neatzīšanu, gan attiecības ar Latvijā palikušajiem cilvēkiem. Diskusijā plašāk pievērsās nevis par kultūras sakariem kā oficiālai PSRS/ LPSR politikai, bet gan tam, kādas bija to sekas trimdas sabiedrībā. Padomju vara šos sakarus izmantoja arī kā ietekmes instrumentu. Tā gribēja parādīt, ka Latvijā viss ir “normāli”, ka okupācijas nav, ka latvieši ārzemēs var mierīgi sadarboties ar Padomju Latviju. Tādēļ kultūra reizēm kļuva par politikas lauku. Sakari kļuva par “indi” trimdas sabiedrībā.

Aplēses liecina, ka no diasporas Latvijā ik gadu ienāk līdz pat vienam miljardam eiro, līdz ar to diaspora pēdējos gados kļuvusi par nozīmīgu resursu valsts ekonomikas attīstībai, bet vai tas ir pienācīgi novērtēts? To analizējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniece Līga Brasliņa, migrācijas pētniece, socioloģe, Latvijas Universitātes  tenūrprofesore Inta Mieriņa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta un inovāciju departamenta direktores p.i. Vita Balode-Andrūsa un biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" pārstāvis Miks Muižarājs.

Pēc 77 gadu pastāvēšanas pārstāj iznākt viens no vecākajiem un nozīmīgākajiem latviešu trimdas laikrakstiem “Laiks”. Atvadoties no avīzes, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutējam par mediju lomu diasporas informēšanā un cik svarīgi radīt tieši diasporai domātu saturu. "Kad tauta ir tā izkaisīta kā tagad mēs, avīze ir galvenā, daudzos gadījumos pat vienīgā tautas vienotāja, kopīgs centrs, no kura ziņo par kopīgiem notikumiem, nodomiem, iecerēm un ir pilnīgi neaizstājams." Šos filozofa un profesora Paula Jurēviča vārdus savulaik citēja trimdas laikraksta "Laiks" dibinātājs, ievērojamais grāmatizdevējs, arī "Bellacord" plašu izdevējs Helmars Rudzītis, atgādinot avīzes nozīmi trimdas apstākļos. Un avīzes "Laiks" pirmais numurs klajā nāca 1949. gada 8. novembrī Amerikā.  Vēlāk tas kļuva par patiesi nozīmīgu latviešu trimdas laikrakstu. Bet šodien raidījumā esam satikušies, lai atvadītos no šī laikraksta, jo 2026. gada maijā pārstāja iznākt viens no vecākajiem trimdas laikrakstiem.  Šajā mirklī vēlamies ieskicēt to kopainu, kāda ir šobrīd diasporas mediju vidē, skaidrojot, kāda ir mediju loma ārpus Latvijas dzīvojošo informēšanā un kuri ir tie plašsaziņas līdzekļi, kuri sasniedz diasporu. Un cik svarīgi ir radīt tieši diasporai domātu saturu? Diskutē laikraksta "Laiks" redaktore Ligita Kovtuna, portāla "Latviesi.com" vadītājs Indulis Bērziņš un Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Gunta Līdaka.

Par latvieti var piedzimt, bet vai par latvieti var kļūt? Šo svarīgo jautājumu izzinām 4. maija raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, kad tiekamies ar cittautiešiem, kuri Latviju sauc par savām mājām, bet, runājot par latviešiem, saka “mēs”.  Ar kādām sajūtām 4. maiju sagaida Latvijā jau ilgāku laiku dzīvojošie cittautieši, atklāj mūziķis Jorens Šteinhauers, Nacionālā teātra Muzikālās nodaļas vadītājs Aleksandrs Tomass Matjusons un neiroķirurģs no Šrilankas Kavšanta Malinka Rambadagalla, kurš dzīvo Rēzeknē, bet praktizē Rēzeknē, Daugavpilī un Rīgā un nu arī daļu laika aizvada Īrijā.

Tiešraidē no Daugavpils studijas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts pētām, kādi ieguvumi un izaicinājumi sagaida reemigrantus, atgriežoties uz dzīvi Latgalē. Kādas ir darba un valodas apguves iespējas, cik veiksmīgi izdodas atrast mājokli un cik vēlīgi atbraucējus sagaida vietējie? Sarunājas Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins, reemigrantes Agnese Krumpāne un Irina Novikova un Nodarbinātības valsts aģentūras "Eures" konsultante Līga Žoida.