Kā latvieši nonākuši vairāk nekā trīspadsmittūkstoš kilometru attālajā Čīlē? Lai arī latviešu tur nav daudz, mazā kopiena kopā turas cieši. Kas šajā neparastajā zemē savaldzinājis mūsu tautiešus un kāda tur ir ikdienas dzīve latvietim, skaidrojam, sazinoties ar Pēteri Černomordu un Ievu Stumpi –  diviem latviešiem Čīlē. Ieklausāmies arī, kāda ir Vinetas Leles pieredze – viņa kopā ar vīru venecuēlieti šobrīd Čīlē audzina divus dēlus un šajā zemē nonāca, kad vīram Čīlē piedāvāja darbu. Kā Vineta saka – katru gadu viņa plāno doties prom no Čīles, bet tā jau prom brauc desmit gadus… Čīli Vineta raksturo kā skaistu zemi, bet ar saviem izaicinājumiem, piemēram, dārgo izglītību un drošības jautājumiem. Ir arī citādi stāsti – pēc daudziem Čīlē pavadītiem gadiem Latvijā atgriezās Ilze Maldupa. Viņa ir zobārste, strādā kā pētniece un docētāja Rīgas Stradiņa universitātē, un uz Latviju pārbauca kopā ar savu vīru čīlieti un diviem bērniem. Šobrīd Ilze dzīvo Cēsīs un pagaidām neplāno Čīlē atgriezties.    

Liela daļa diasporas latviešu kopā sanākšanu un godu notiek dienās, kad Latvijas valstij ir svarīgi vēsturiski datumi – vai tie būtu Baltā galdauta svētki maijā, novembra Patriotu mēnesis vai piemiņas dienas izkaisītas viscaur kalendārā – latviešu kultūra un tradīcijas iet vienā ritmā ar vēsturi. Taču kādas ir diasporas latviešu, īpaši jauniešu, zināšanas par Latvijas vēsturi un kāpēc vēstures zināšanas ir nepieciešamas, dzīvojot simtiem un tūkstošiem kilometru attālumā no Latvijas, diskutējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības nodaļas vadītāja Inguna Role un Maskavas latviešu skolas vēstures skolotāja Ilze Renga.

Raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts turpina iepazīst diasporu tuvāk. Šoreiz skatu vēršam Skandināvijas virzienā, konkrētām saruna par latviešu kopienu Norvēģijā un tradīciju saglabāšanu. Īpašs stāsts par latviešu kori "Laipa" Oslo, kas aprīlī atzīmēs savu 20.gadu jubileju un Stavangeres teātra studiju, kas amatierteātru skatē “Gada izrāde 2023” ir saņēmusi augstako novērtējumu. Raidījuma viesi Līga Olsena, Norvēģijas latviešu biedrības Oslo un Norvēģijas latviešu kora "Laipa" vadītāja, Ilga Šarkovska, kora driģente, Ieva Vanaga, kora koordinatore, Ernests Barons, kurš dzied korī "Laipa", viņš savulaik arī bijis Eiropas Latviešu jauniešu biedrības vadītājs, un Sandris Rakauskis, Stavangeras Latviešu teātra studijas režisors.  

Viens no šīs vasaras gaidītākajiem kultūras notikumiem diasporai ir XVI Latviešu Dziesmu un deju svētki Kanādā, kas notiks no 4. līdz 7. jūlijam Toronto. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sazināsimies ar Kanādu, lai kopā ar Rīcības komitejas vadītāju, arī aktīvu dejotāju Selgu Apsi izrunātu, kā rit gatavošanās svētkiem kādas norises gaidāmas šovasar un cik svarīgi ir šie svētki visai diasporai Sarunā piedalās arī Hamiltonas deju kopas "Vainadziņš" vadītāja Lizete Valdmane un Svētku mūzikas nozares vadītājs Kaspars Reinis, kurš dzied Otavas-Montreālas korī. -

Svešinieks starp savējiem - reemigrantiem ne vienmēr ir viegli atkal iejusties Latvijā. Tieši tādēļ psihologi anonīmajās reemigrantu grupās strādā ar cilvēkiem, kuri tikko atgriezušies Latvijā. Ar kādām grūtībām nākas sastapties un kāds atbalsts nepieciešams reemigrantu ģimenēm, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Sarunājas Iveta Ozola-Cīrule, klīniskā psiholoģe un reemigrācijas pētniece, Māra Maklaklina-Teilora, biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" valdes priekšsēdētāja vietniece, Roberts Alhimionoks, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes loceklis, un personāla vadības un komunikāciju eksperte Marta Polna, kura ir mācījusies un strādājusi Francijā, arī biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes locekle.

Vairāk nekā 17000 kilometru - tas ir attālums no Rīgas līdz Velingtonai, kas ir Jaunzēlandes galvaspilsēta. Un arī tur dzīvo latvieši. Lai ikvienam latvietim Jaunzēlandē būtu iespēja kopt latvietību, nesen izveidota biedrība “Latviešu kopiena "Uzticība"/ Latvian Community Trust". Ar jaundibinātās biedrības valdes loceklēm tiekamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Izzinām, kāda ir līdzšinējā Jaunzēlandes latviešu kopienas pieredze, kā ir plānots veicināt saliedētību šajā zemē, kas ir tālu no Latvijas un kurā latvieši dzīvo tālu cits no cita, interesējamies par aktualitātēm biedrības darba plānā. Stāsta biedrības “Latviešu kopiena "Uzticība" priekšēdētāja Līna Leitāne, sekretāre Evija Trofimova (viņa dzīvo Oklendā un vada latviešu skoliņu, kā arī latviešu bērnu un jauniešu literatūras “Baltā mākoņa” bibliotēka veidotāja) un lietvede Sandra Makmilana, kura sarunas ieraksta laikā ir atceļā uz mājām no kora mēģinājuma.

Būt diasporas pārstāvim ne vienmēr nozīmē nogruntēties vienā vietā ārpus dzimtenes, tas var nozīmēt kustību, pārmaiņas un pārcelšanos ar zināmu regularitāti. Šim faktam uzmanību pievērš pētnieki un  pētījuma "Attiecības kustībā: tuvniecība mūsdienu mobilajos darba režīmos" gaitā iezīmējušās atziņas par to, kā pārcelšamās no valsts uz valsti ietekmē bērnus, kā veidojas viņu pieredze, kustoties līdzi vecākiem. Tādēļ raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, kā savstarpēji mijiedarbojas radniecība un mūsdienu mobilie darba režīmi. Diskutē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, sociālantropoloģe un Sociālantropoloģijas studiju programmas vadītāja vadošā pētniece RSU, antropoloģe Ieva Puzo un Aija Lulle, asociētā profesore Austrumsomijas universitātē un vadošā pētnīece Rīgas Stardiņa universitātē. Ieva Puzo kura pašreiz ir Japānā, Tokijā kur projekta”Attiecības kustībā” ietvaros notiek intervijas, kā arī jaunu sadarbību uzsakšana un uzturēšana ar vairākam Japānas universitātēm.  Aija Lulle ir socioloģe, migrācijas, mobilitātes un sociālās nevienlīdzības pētniece, kura savas ģimenes dēļ pārcēlās no Lielbritānijas uz Somiju, un tagad strādā kā vadošā pētniece Austrumsomijas universitātes Karēlijas institūtā.

Portāls "Latviesi.com" uzsācis rakstu sēriju par cittautu personvārdu atveidi latviešu valodā. Tie ir vairāku jaukto ģimeņu stāsti, kad vārdu vai jauniegūto uzvārdu latviskošana sagādājusi neērtas situācijas, saistībā ar to, kā šos personvārdus atveido dokumentos Latvijā. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, kādus sarežģījumus šī vārdu uzvārdu latviskošana rada un kā ar to sadzīvot mītnes zemē, kā arī par to, vai šajā sistēmā varētu būt uzlabojumi? Raidījumā diskutē Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Laura Lapiņa, Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas galvenā lingviste Evelīna Zilgalve, žurnāliste no Anglijas Ilze Kalve, Kristīne Volodka no Dārbijas Anglijā un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu statusa kontroles nodaļas vadītāja vietniece Ilze Parādniece. Pērn laulības noslēguši 10,6 tūkstoši latviešu, no kuriem 1829  jeb 17% gredzenus mija ar citu valstu pilsoņiem. Aptuveni puse jeb 40% no tiem pēc kāzām mainījuši uzvārdu. Daļā jaukto ģimeņu arī aug bērni, kuriem doti dažādām valstīm un to kultūrām raksturīgi vārdi, un arī no vecākiem pārņemti ārvalstu uzvārdi.

Latvijas drošība un atbalsts Ukrainai - aktualitātes, kuras aizvadītajā nedēļā pārrunāja Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA), tiekoties ar valsts amatpersonām Rīgā. Par svarīgākajiem uzdevumiem diasporas jumtorganizācijā turpmākajos divos gados raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts izvaicājam PBLA priekšsēdi Pēteri Blumbergu no Amerikas un priekssēža vietnieci Mārīti Kļaviņu no Vācijas.

Latvieši ir visur un to turpinām kā mantru piesaukt arī šodien, kad aukstajās ziemas dienās lūkojamies pēc saulītes Āfrikā. Un arī tur ir izkaisīti latvieši pa malu malām - iedzīvojušies un atraduši savu aicinājumu pavisam citā klimatā, kultūrā un sabiedrībā. Kādi ceļi un kādi sapņi aizveduši tautiešus uz Āfrikas tālajiem krastiem, par to raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījumā sarunājas Rolands Jānis Āboltiņš, kura ikdienas dzīve jau trīs gadu paiet Kenijā,  Ģirts Greiškalns, kustības „esiLV” pārstāvis un ar Āfriku ir ciešā kontaktā sadarbības projektā Namībijā, Zimbabvē un Zambijā, kā arī Lāsma Dzene no Mozambikas un Ieva Tomase no Dienvidāfrikas republikas.

Par diasporu nereti mēdzam runāt kā par Latvijas piekto novadu, kas iedzīvotāju skaita ziņā atpaliek tikai no Rīgas un Pierīgas. Protams, ka viens cilvēks neveido diasporu, tieši kopēja darbošanās ir tā kas veido un uztur kopienu ārpus Latvijas. Latviskās identitātes uzturēšana, dzīvojot ārzemēs, ir brīvprātīga izvēle, bet tas nenotiek pats no sevis, tādēļ liela nozīme ir formālām organizācijām un neformālām domu biedru grupām. Tieši tādēļ, lai apzinātu diasporas organizācijas un neformālās domu biedru grupas un gūtu dziļāku ieskatu to ikdienas darbībā, kā arī, lai noskaidrotu, kādi ir to resursi un vajadzības,  ar kādām grūtībām tās saskaras un kādas ir to nākotnes iespējas un vajadzības, 2023.gadā  Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju veica pētījumu. Par tendencēm, ko iezīmē “Diasporas organizāciju kapacitātes un vajadzību pētījums” un kā raksturot diasporu Eiropā un citviet pasaulē, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Baiba Bela, socioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas asociētā profesore, Inta Mieriņa, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, LU Diasporas un migrācijas centra direktore, Ilze Kuplēna-Ewart, Latviešu nacionālā apvienības Kanādā padomes priekšniece, Frics Kristbergs, Latviešu nacionālās apvienības Kanādā valdes priekšsēdis, un Justīne Krēsliņa, Eiropas latviešu apvienības priekssēde